25.05.2019
21. maijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2019”, kurā OECD eksperti novērtējuši situāciju pasaules ekonomikā, kas ļauj valstīm savlaicīgi plānot nepieciešamās izmaiņas ekonomikas politikā.
OECD eksperti Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un 2020. gadā prognozē 2,7% apmērā, vienlaikus akcentējot nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Līdz ar to Latvijā ir jāturpina īstenot jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai.
OECD eksperti norādījuši, ka kopš 2018. gada beigām vairumā valstu vērojama ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, šogad prognozējot sasniegt IKP izaugsmi 3,2% apmērā un 2020.gadā - 3,4% apmērā. OECD īpaši norādījusi uz izaugsmes tempu palēnināšanos eirozonā, kur IKP pieaugums pēc OECD prognozēm šogad sasniegs tikai 1,2%. OECD atzīst, ka desmit gadu laikā kopš globālās krīzes valstis diemžēl nav spējušas nodrošināt labklājības pieaugumu tādā apmērā, lai ievērojami mazinātu arvien pieaugošo nevienlīdzību.
OECD Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu, uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīga izaugsme ir apdraudēta, jo pašreizējā nenoteiktība ārējos tirgos atstāj ietekmi uz izaugsmes tempiem, pat neskatoties uz to, ka bezdarba un inflācijas rādītāji joprojām ir zemi. Tāpēc valstis tiek aicinātas steidzami risināt saspīlēto situāciju starptautiskajā tirdzniecībā un turpināt īstenot strukturālās reformas, sekmētu produktivitāti, investējot darbinieku prasmju attīstībā, digitālās un transporta infrastruktūras izveidē un uzlabošanā, kā arī konkurences politikas regulatīvā ietvara pilnveidošanai atbilstoši digitālās ekonomikas vajadzībām.
Analizējot globālās ekonomikas attīstību, OECD norādījusi uz vairākiem globālā mēroga riskiem, starp kuriem īpaša vērība pievērsta saspīlētajai situācijai starptautiskajā tirdzniecībā, kas var negatīvi ietekmēt valstu ekonomikas izaugsmi, investīcijas, iedzīvotāju labklājību, darba vietas, privāto patēriņu. Papildus OECD norāda uz tādiem riskiem kā Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, globālās tirdzniecības un investīciju apmēra samazināšanās (it īpaši Eiropā un Āzijā), kā rezultātā samazinājusies patērētāju un uzņēmēju optimisms, kā arī ieilgusī neskaidrība Eiropā saistībā ar Brexit.
Lai mazinātu norādīto risku ietekmi, OECD aicina valstis koncentrēt politikas iniciatīvas trīs galvenajos virzienos - attīstīt starpvalstu sadarbību, lai apturētu saspīlējumu starptautiskajā tirdzniecībā; veikt investīcijas digitālā un transporta infrastruktūrā; un investēt darbinieku prasmēs. Centrālās bankas tiek aicinātas saglabāt zemas ilgtermiņa procentu likmes, lai sniegtu atbalstu ekonomikas izaugsmei, savukārt valstis ar zemu ārējo valsts parādu tiek aicinātas izmantot labvēlīgo situāciju ar zemajām procentu likmēm, lai īstenotu papildu investīcijas. OECD norādījusi, ka visās valstīs pašreiz ir nepieciešamas reformas dzīves līmeņa uzlabošanai, investīciju un produktivitātes pieaugumam vidējā termiņā, kā arī iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanai, lai mazinātu arvien pieaugošo nevienlīdzību. Šajā sakarā OECD īpaši akcentē iespējamos ieguvumus no digitalizācijas, kur īpaši tiek izcelta nepieciešamība valstīm nodrošināt iedzīvotāju un darbinieku prasmju attīstību, uzņēmumu pieeju finansējumam pētniecības, attīstības un inovācijas īstenošanai, kā arī konkurences politikas regulatīvā ietvara pielāgošanu tautsaimniecības digitālajai transformācijai.
Detalizētāk ar OECD jaunāko globālās ekonomikas apskatu OECD Economic Outlook 2019 un citiem materiāliem var iepazīties http://www.oecd.org/economy/economic-outlook/
