No 2021. gada 1. jūlija kļūs piemērojami grozījumi Direktīvā 2006/112/EK (PVN direktīva), kas skar noteikumus, kuri piemērojami pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem (B2C).
Padome minētos noteikumus pieņēma ar:
- Direktīvu 2017/2455 2017. gada decembrī un
- Direktīvu 2019/1995 2019. gada novembrī (e-komercijas PVN direktīvas).
Ar jaunajiem noteikumiem ES uzņēmumi tiks nostādīti tādā pašā situācijā kā ārpussavienības uzņēmumi, kam saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā pirms 2021. gada jūlija, nav jāiekasē PVN, tiks vienkāršoti ar PVN saistītie pienākumi uzņēmumiem, kas iesaistīti pārrobežu ekomercijā, un tiks padziļināts ES vienotais tirgus.
Galvenās izmaiņas ir šādas:
♦ ņemot vērā panākumus saistībā ar vienas pieturas aģentūras minishēmu PVN jomā (MOSS), kas ļauj telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu (TAE) sniedzējiem reģistrēties kā PVN maksātājiem vienā dalībvalstī un uzskaitīt minētajā dalībvalstī PVN, kas maksājams citās dalībvalstīs, šī sistēma tiks paplašināta, aptverot citus B2C pakalpojumus, preču tālpārdošanu Kopienas iekšienē, kā arī noteiktas preču iekšzemes piegādes, kā rezultātā izveidojas lielāka vienas pieturas aģentūra (OSS);
♦ pašreizējā robežvērtība preču tālpārdošanai Kopienas iekšienē tiks atcelta un aizstāta ar jaunu ES mēroga robežvērtību, kas ir 10000 EUR, līdz kurai TAE pakalpojumu sniegšanai un preču tālpārdošanai Kopienas iekšienē joprojām var uzlikt PVN dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic nodokļa maksātājs, kas sniedz minētos TAE pakalpojumus, vai kurā atrodas minētās preces brīdī, kad sākas to nosūtīšana vai transportēšana;
♦ tiks ieviesti vienkāršošanas pasākumi attiecībā uz importēto preču tādos sūtījumos, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, tālpārdošanu gadījumā, ja IOSS netiek izmantota (īpašais režīms);
♦ tiks ieviestas jaunas uzskaites prasības uzņēmumiem, kas veicina preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu, izmantojot elektronisku saskarni, arī tad, ja elektroniskā saskarne nav domājamais piegādātājs.
1) no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošana, ko veic piegādātāji un domājamie piegādātāji (definēta PVN direktīvas 14. panta 4. punkta otrajā daļā), izņemot preces, kam uzliek akcīzes nodokļus;
2) preču tālpārdošana Kopienas iekšienē, ko veic piegādātāji vai domājamie piegādātāji (definēta PVN direktīvas 14. panta 4. punkta pirmajā daļā);
3) preču pārdošana iekšzemes tirgū, ko veic domājamie piegādātāji (sk. PVN direktīvas 14.a panta 2. punktu);
4) pakalpojumu sniegšana nodokļa maksātājiem (galapatērētājiem), ko veic nodokļa maksātāji, kuri neveic uzņēmējdarbību ES, vai nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību ES, bet ne patēriņa dalībvalstī.