2021. gada 19. maijā spēkā stājas grozījumi Būvniecības likumā, kas:
- skaidrāk nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību,
- konkretizē būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) kompetenci,
- uzlabo būvniecības procesa regulējumu, tai skaitā novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma līdzšinējā piemērošanā.
Būvniecības likumā šobrīd daudz skaidrāk nodalīta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība:
Lai mazinātu strīdus situāciju rašanos, kad viena būvniecības procesa posma būvspeciālisti ir spiesti pārbaudīt cita procesa dalībnieka veikto darbu atbilstību normatīvo aktu prasībām, likumā paredzēts, ka viņi, pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, ir tiesīgi pieņemt, ka citi būvniecības ieceres īstenošanā iesaistītie būvspeciālisti rīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un savus profesionālos pienākumus veic kvalitatīvi.
Ja būvspeciālists atbilstoši savām profesionālajām zināšanām un pieredzei konstatē cita būvspeciālista profesionālajā darbībā acīmredzamus normatīvo aktu prasību pārkāpumus, viņš rīkojas tā, lai nepieļautu kaitējuma nodarīšanu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, t.i. dara visu iespējamo, lai pārkāpums tiktu novērsts, vai vēršas kontrolējošās institūcijās.
Turpmāk BVKB veiks arī publisku ēku atjaunošanas kontroli, ja būvdarbu veikšanai būs nepieciešama būvatļauja. BVKB turpmāk sniegs arī metodisko palīdzību pašvaldībām saistībā ar būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā.
Precizēta arī būvvaldes kompetence, nosakot, ka būvvaldes kompetencē visa būvniecības administratīvā procesa ietvaros (būvniecības iecere, būvdarbi, pieņemšana ekspluatācijā) būs veikt šādas būvniecības un tehnisko prasību pārbaudes:
Tāpat ar šiem grozījumiem likumā tiek radīts tiesiskais pamats “klusēšanas - piekrišanas” principa ieviešanai būvniecības procesā, piemēram, uzskatāms, ka īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir saskaņojis būvprojektu attiecībā uz viņa inženiertīkla vai autoceļa šķērsošanu vai būvdarbu veikšanu viņa inženiertīkla vai autoceļa aizsargjoslā (izņemot pieslēgšanos inženiertīklam vai autoceļam, vai atslēgšanos no inženiertīkla vai autoceļa), ja viņš būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā nav atteicis šāda būvprojekta saskaņošanu.
Vienlaikus pilnveidots regulējums par būvvaldes izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu, paplašinot to gadījumu skaitu, kuros Būvniecības likumā tieši noteiktu administratīvo aktu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana aptur to darbību.
Avots: Ekonomikas ministrija (em.gov.lv)