BTC/USD 9207.26$ETH/USD 196.05$DASH/USD 96.84$LTC/USD 78$XMR/USD 73.09$ZEC/USD 67.26$
BTC/USD 9207.26$ETH/USD 196.05$DASH/USD 96.84$LTC/USD 78$XMR/USD 73.09$ZEC/USD 67.26$
baner_1.jpg
baner22.jpg
Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus 24.04.2019

Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Finanšu ministrija (FM) sagatavotais ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu. Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

“Rūpīga un mērķtiecīga ES fondu plānošana, risku pārvaldība, projektu uzraudzība un ikdienas atbalsts projektu īstenotājiem šobrīd nes augļus – Latvija ir izpildījusi gan 2018. gada mērķus, gan 99% no EK noteiktā  ES fondu finanšu mērķa 2019. gadam . Mērķu sasniegšana apliecina valsts spēju saplānot, atlasīt projektus un arī praktiski ieguldīt finansējumu. Līdz ar to Latvija gan saņem visas valstij pieejamās ES fondu investīcijas, gan varam lepoties ar topošajiem projektiem, kas cels iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma. Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā.

Kā viens no spilgtākajiem ES fondu rezultātiem transporta jomā ar pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti un konkurētspēju ir nesen pabeigtais, lielais Krievu salas projekts, kura īstenošana turpināta jau kopš iepriekšējā plānošanas perioda. Šī gada 29. martā FM oficiāli informēja EK par Rīgas brīvostas pārvaldes īstenotā projekta “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” pilnīgu pabeigšanu un funkcionēšanas nodrošināšanu. Satiksmes ministrija (SM) ir veikusi pārbaudes un guvusi pārliecību par finansējuma saņēmējam saglabājamu Kohēzijas fonda atbalstu pilnā – 75,8 miljonu eiro – apmērā.

Projekta rezultātā Andrejsalas un Eksportostas teritorijas ir atbrīvotas no ogļu kravu kraušanas/uzglabāšanas, un turpmākā šo teritoriju attīstība plānota saskaņā ar spēkā esošajiem teritorijas plānošanas dokumentiem. Andrejsalas un Eksportostas teritorijā tiek veikti sakopšanas darbi (darbi atrodas beigu stadijā). Stividori Krievu  salas terminālī veic pilna cikla kravu kraušanu.

ES fondu ieviešanas risku vadībā ir aktuāli vairāki projekti, kuriem konstatēti sarežģījumi. Kā aktuālākais jautājums ir ”lielo” projektu sekmīga īstenošana, nodrošinot publisko līdzekļu efektīvu un labas pārvaldības principiem atbilstošu izmantošanu. Balstoties uz SM lūgumu, šī gada 11. aprīlī EK ir iesniegts VAS “Latvijas dzelzceļš” lielā projekta “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” pieteikums lēmuma pieņemšanai trīs mēnešu laikā, t.i., līdz šī gada 11. jūlijam. Projekts ir finanšu ziņā apjomīgākais – plānotās kopējās attiecināmās izmaksas ir 439,7 miljoni eiro, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums 318,6 miljoni eiro. Pēc vidusposma izvērtējuma 2019. gada beigās un pēc SM lēmuma papildus iespējams Kohēzijas fonda rezerves finansējums 28,1 miljonu eiro apmērā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sadarbībā ar SM turpina izvērtēt, vai pie esošajiem riskiem ir iespējams turpināt Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” projekta “Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība”  īstenošanu. Savukārt VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” A korpusa būvniecības otrās kārtas projekta ieviešanā veidojas iepirkumu kavējumi pret sākotnēji plānoto – šī gada 13. martā iepirkuma komisija pieņēma lēmumu pārtraukt izsludināto būvniecības konkursa procedūru un 8. aprīlī izsludināja atkārtotu iepirkumu. Veselības ministrija aktualizē ziņojumu izskatīšanai valdībā.

Pērn nozīmīgs darbs paveikts, strādājot pie deinstitucionalizācijas pasākumu plānu izstrādes, kā arī uzsākot to ieviešanu.  Programmā "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" CFLA ir saņemti 60 projektu iesniegumi no pašvaldībām, un š.g. aprīlī jau noslēgtas pirmās divas vienošanās par dienas aprūpes centru izveidošanu – Rundāles un Lubānas novadā. Deinstitucionalizācijas programmā kopumā līdz 2023. gada nogalei plānots izveidot vai labiekārtot 2100 vietu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un 654 vietas bērnu aprūpei ģimeniskā vidē, un šo mērķu īstenošanā no ES fondiem paredzēts ieguldīt vairāk kā 37 miljonus eiro.

https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/latvija-es-fondu-ieviesana-izpildijusi-visus-2018-gada-merkus

Photo
Jaunumi
GRAFA_V.png